2017. gada vasara
Es jūtos piederīga Kurzemei. Es jūtos kā kurzemniece, kurai Jūrkalnes stāvkrasti ir dzimtā puse. Pirms daudziem gadiem ciemojoties senā Kurzemes sētā, pakalnā pie mājas mani pārņēma sajūta, kas lika asarām plūst pāri vaigiem – cauri ķermenim izšāvās dzirkstele, kas dedzināja dvēseli un kāju pēdas dega sajutušas saknes. Varbūt savu darīja arī suitu tautastērps, kas tobrīd bija man mugurā… Jūrkalnes stāvkrastā jūtos labi. Jūra man dod spēku un dvēseles autentiskuma sajūtu. Man pašai tā atklājas ikreiz no jauna, kad tur esmu.
Jurkalne. Storm. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 2017. 35 x 35 cm
Jurkalne. Muizkalnu meadow III. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Night. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Two suns. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Muizkalnu meadow I. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Light. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Forest of mushrooms. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 35 x 35 cm
Jurkalne. Muizkalnu meadow II. 2017. Tinted charcoal and crayon on paper, 64 x 90 cm
