Ilze Egle is a contemporary artist based in Latvia. MA of Fine Arts, a member of the Latvian Union of Artists, works in oil and mixed media with artwork ranging from small illustrations and landscapes to large-scale paintings focusing on nature, light, female form, and abstract marks. She often incorporates drawing in her paintings. Her art is between abstract and representational, color and black/white. Ilze grew up in the art world, in a family of two artists, studied fine arts, art management, and theology, and spent a year living with nuns. After working as an art curator for many years, she returned to art making and teaching visual art, and her studio practice has since become her main focus. Ilze’s paintings have been exhibited internationally and are held in a number of private collections.  

Ilze tells about her art

Art is more than conveying a story and my creative practice comes from where I am emotionally and how is my relationship with nature. I believe that we are all part of nature and connected. With my artwork, I capture moments and details, which show the beautiful fragility of the world. I invite observers to pause, contemplate and be in the given moment, appreciate nature, relationships, and life. To the unhurried eye, the more detailed, intricate levels of my work are revealed, which brings it to a whole new level. With my art, I wish to evoke a sense of wonder. I believe that art can make a huge change in the world, and feel blessed for being part of it.

In my artworks, I am capturing bold emotions where the soul touches the flesh and the magic happens. Sometimes the touch is loud and bright, other times it’s light and subtle. In my paintings, it is color and barely noticeable details that carry the message, in my drawings – the language of lines and the boldness of black and white. Sometimes also some silent or vibrant colors.

Dzīvē svarīgākais 

Asociatīvais, subjektīvais, arī stāstošais, mūžam it kā nepabeigtais mākslas raksturs ir tas, kas man šķiet visvairāk pievilcīgs. Es varu teikt, ka nevis es esmu  izvēlējusies mākslu, bet māksla ir izvēlējusies mani, jo mākslā mana sajūta ir vispatiesākā un īstākā un gleznojot un zīmējot es jūtos dabiski. Turklāt šajā procesā ir kaut kas maģisks tas ir saistīts ar sapņošanu.

Esmu beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, studijas papildinot Itālijā, un esmu Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Uzaugusi divu mākslinieku ģimenē – keramiķes un tēlnieka, un cik es sevi atceros, es vienmēr zīmēju, pat manas bērnības fotogrāfijās es zīmēju. Vecāki bija viltīgi, lai es daudz netraucētu mammai strādāt keramikas darbnīcā, un tētim ārā pie granīta monumentālajām skulptūrām, noklāja uz grīdas lielo vatmaņa loksni, kas bija trīsreiz lielāka par mani pašu, iedeva zīmuļu kasti un no manis bija miers uz ilgāku laiku. Šodien saku paldies viņiem, jo viņi man pavēra durvis uz mākslas pasaules burvību, iemācīja sapņot un dāvāt šos sapņus cilvēkiem. Droši vien no šiem pirmajiem lielajiem zīmējumiem, ko savā dzīvē radīju divu, trīs gadu vecumā manī vēl joprojām ir šī mīlestība uz lielām formām, uz monumentālismu. Pēdējos gadus esmu aizrāvusies ar ilustrāciju un radinu sevi pie mazām formām, kā arī pasniedzu mākslas nodarbības.

Maģisks ir brīdis pirms – īsu brīdi pirms. Prātā ir ideja, bet tad procesā paklausot rokai un sirdij, ļaujoties eksperimentiem, izaicinājumiem un uzdrīkstēšanās brīvībai, notiek tas neaprakstāmais radīšanas brīnums, un … es vairs nezinu cik laika pagājis, cik dienu, cik mēnešu… Bieži vien tas tiešām ir ilgs laiks, jo es strādāju lēnām, slāni pa slānim atklājot to, kam jāatklājas, skatoties pati jaunradītajā mākslas darbā kā brīnumā. Kā fantastiskā radīšanas brīnumā. Ir skaisti būt daļai no tā. Uztveru to kā lielu dāvanu.

Man ir bijuši dzīvē gadi, kad esmu bijusi prom no mākslas radīšanas procesa dažādos pārsvarā ar kultūru saistītos projektos līdz mirklim, kad gars un pat ķermenis prasa – vēlos zīmēt, gleznot un būt tajā visā iekšā! Un tā esmu atgriezusies šobrīd pilnībā, lai darbotos kā profesionāla māksliniece un baudītu šo procesu kā bērns priecājoties par krāsām un melnbaltām līnijām, lai stāstītu vizuālus stāstus un iepriecinātu ikvienu nesteidzīgu vērotāju, kurš kļūst par daļu no procesa.

Izstādēs piedalos kopš  pabeidzu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu 1990. gadā. Esmu darbojusies arī kā izstāžu kuratore un piedalījusies starptautiskos un vietējos vizuālās mākslas projektos ar zīmējumiem, gleznām, ilustrācijām un fotogrāfijām Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Velsā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Kanādā un Austrālijā