ILZE EGLE 

Artist Statement

I draw since I was half a year old. I capture moments and details which show the fragility of the world, they tell a story and ask the observer to stop and appreciate nature, relationships, and life. By exploring details I reveal the whole universe in a small fragment. More detailed and intricate levels of my work reveal to an unhurried observer, who is bringing it to a whole new level. My art comes from where I am emotionally.

The creative process is a meditation for me where I feel most natural and real, where I can dream and search for answers to the most important questions. Associative, subjective, in a way narrative and eternally unfinished nature of art, is what interests me most. I could say that art has chosen me instead of I have chosen it.

I always have a vision in my head, but then in the process of creation beautiful transformations and variations happen. And when they meet the vision the magic happens. There is a pure beauty in this process of creation. I believe that art makes a huge difference in this world and I feel blessed to be part of it.

BIO

I participate in group and solo exhibitions since Janis Rozentals School of Fine Art back in 1990 with oil, mixed media and acrylic paintings, drawings, illustrations and photographs. But there have been years when I worked as curator and did not create art that much. I hold two Masters of Arts (Art Academy of Latvia, 2013, and Latvian Academy of Culture, 2002) and the European Diploma in Cultural Project Management. Member of the Latvian Union of Artists. Many years I have worked as an art manager and curator, but since 2016 I am a freelance artist and illustrator.

I have a passion for sourdough bread baking and I have created my own bread recipes of sourdough scalded black bread from coarsely ground rye flour leavened in wooden barrels with starter using method of long spontaneous fermentation for several days and baked on stone.

Dzīvē svarīgākais 

Asociatīvais, subjektīvais, arī stāstošais, mūžam it kā nepabeigtais mākslas raksturs ir tas, kas man šķiet visvairāk pievilcīgs. Es varu teikt, ka nevis es esmu  izvēlējusies mākslu, bet māksla ir izvēlējusies mani, jo mākslā mana sajūta ir vispatiesākā un īstākā un gleznojot un zīmējot es jūtos dabiski. Turklāt šajā procesā ir kaut kas maģisks tas ir saistīts ar sapņošanu.

Esmu beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, studijas papildinot Itālijā, un esmu Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Uzaugusi divu mākslinieku ģimenē un cik es sevi atceros, es vienmēr zīmēju, pat manas bērnības fotogrāfijās es zīmēju. Vecāki bija viltīgi, lai es daudz netraucētu mammai strādāt keramikas darbnīcā, un tētim ārā pie granīta monumentālajām skulptūrām, noklāja uz grīdas lielo vatmaņa loksni, kas bija trīsreiz lielāka par mani pašu, iedeva zīmuļu kasti un no manis bija miers uz ilgāku laiku. Šodien saku paldies viņiem, jo viņi man pavēra durvis uz mākslas pasaules burvību, iemācīja sapņot un dāvāt šos sapņus cilvēkiem. Droši vien no šiem pirmajiem lielajiem zīmējumiem, ko savā dzīvē radīju divu, trīs gadu vecumā manī vēl jo projām ir šī mīlestība uz lielām plaknēm, uz monumentālismu. Pēdējos gadus esmu aizrāvusies ar ilustrāciju un radinu sevi pie mazām formām.

Maģisks ir brīdis pirms – īsu brīdi pirms. Prātā ir ideja, bet tad procesā paklausot rokai un sirdij, ļaujoties eksperimentiem, izaicinājumiem un uzdrīkstēšanās brīvībai, notiek tas neaprakstāmais radīšanas brīnums, un … es vairs nezinu cik laika pagājis, cik dienu, cik mēnešu… Bieži vien tas tiešām ir ilgs laiks, jo es strādāju lēnām, slāni pa slānim atklājot to, kam jāatklājas, skatoties pati jaunradītajā mākslas darbā kā brīnumā. Kā fantastiskā radīšanas brīnumā. Mākslas radīšanas process ir liels brīnums un ir skaisti būt daļai no tā. Uztveru to kā lielu dāvanu.

Man ir bijuši dzīvē gadi, kad esmu bijusi prom no mākslas radīšanas procesa dažādos pārsvarā ar kultūru saistītos darbos līdz mirklim, kad gars un pat ķermenis prasa – vēlos zīmēt, gleznot un būt tajā visā iekšā! Un tā esmu atgriezusies šobrīd pilnībā, lai darbotos kā profesionāla māksliniece un baudītu šo procesu kā bērns priecājoties par krāsām un melnbaltām līnijām, lai stāstītu vizuālus stāstus un iepriecinātu ikvienu nesteidzīgu vērotāju. Un tā vērojot, lai turpinātu radīt kopā ar skatītāju.

Izstādēs piedalos kopš  pabeidzu Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu 1990. gadā. Esmu darbojusies arī kā izstāžu kuratore un piedalījusies starptautiskos un vietējos vizuālās mākslas projektos ar zīmējumiem, gleznām, ilustrācijām un fotogrāfijām Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Velsā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Kanādā un Austrālijā.